Šveices Kalniņi

BUISNESSLabākais aktieris šogad nepelnīti netika izvirzīts Šveices Nacionālās bankas (SNB) viceprezidents Zans Pjērs Dantins, kurš 2015. gada 13. janvāri paziņoja, ka Šveices franka kursa ierobežojums attiecībā pret eiro būs nacionālās monetārās politikas galvenais elements. Nepagāja ne trīs dienas, kad šis ierobežojums tika atcelts un franka kurss krasi palielinājās, izraisot finanšu cunami efektu. Pirmajā dienā pēc liktenīgā paziņojuma franka kurss attiecībā pret eiro un dolāru palielinājās par 21%, atgādinot investoriem, cik bīstami ir sekot pūlim un cik neprin- cipiāli mēdz būt bezjūtīgie monetārie regulatori. Sociālajos tīklos tas tika nosaukts par frankogedonu, un banku, hedžfondu un valūtas brokeru zaudējumi ar katru dienu kļuva arvien lielāki.

SNB franka kursa svārstību ierobežojumu ieviesa 2011. gada septembrī. Eiropas Savienību bija piemeklējis stiprs drudzis, un Šveici pārplūdināja Eiropas nauda, it īpaši no valstīm, kas bija piedzīvojušas banku krahu un stingrāka nodokļu režīma ieviešanu, kā arī no nervozajiem investoriem, kuriem bija pamatotas aizdomas, ka vienotā valūta tik tikko velk dzīvību. Franka kurss uzlēca vai līdz debesim, piespiežot SNB ieviest tā saukto floor (eiro apakšējo robežu) un atbalstīt Eiropas valūtu ar intervencēm.

Šajā pašaizliedzīgajā cīņā par eiro kursu Šveices valūtas rezerves palielinājās piecas reizes, kas bija diezgan būtisks arguments franka kursa piesaistes atcelšanai. Vismaz fakts, ka šis ierobežojums tika atcelts neilgi pirms tam, kad tika paziņots par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem eirozonā, liek domāt, ka tas bija gandrīz vai izšķirošais arguments. Kā zināms, SNB nav valsts struktūra, bet privāta banka, kurā 55% pieder kantoniem un kantonu bankām, bet 45% tiek tirgoti biržā, līdz ar to par savu bilanci banka raizējas vispirmām kārtām. Turpmāka eiro rezervju uzkrāšana apstākļos, kad šīs valūtas vērtība turpina samazināties, droši vien neizraisītu bankas akcionāros lielu entuziasmu.

Vai ir vērts izskatīt Šveices franku kā labu alternatīvu ieguldījumiem eiro? Atbilde nemaz nav tik acīm redzama. Lai cik paradoksāli tas izklausītos, franka kursa piesaistes atcelšana droši vien piespiedīs SNB palielināt intervenču apjomu, kas izraisīs turpmāku valūtas rezervju palielināšanos. Vis­straujāk eiro Šveicē ieplūda no 2009. līdz 2012. gadam. Pēc ierobežojuma ieviešanas spekulatīvie uzbrukumi samazinājās, un pēdējos divus gadus Šveices valūtas rezerves faktiski nav mainījušās. Taču tagad SNB atkal kļūs par pievilcīgu mērķi valūtas spekulantiem, tāpēc bankai gribot negribot būs jāaizstāv sava dzimtā valūta.

buisness (2)Diez vai Šveice var atļauties turpmāku nacionālās valūtas nostiprināšanu pēc tam, kad šā gada janvāri franks sasniedza paritāti attiecībā pret eiro. Saskaņā ar Bank Credit Analyst informāciju pēc pirktspējas paritātes franks ir tikpat dārgs kā 2011. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā Šveices ekonomika lielā mērā ir pielāgojusies dārgajai valūtai, bet pēdējais kāpums ievērojami pasliktināja situāciju. Šveices eksports uz eirozonas valstīm pārsniedz 40%, un visstiprāko triecienu piedzīvo greznumlietu industrija un tūrisms.

Otro reizi divu mēnešu laikā pazeminot diskonta likmi līdz mīnus 0,75%, SNB mēģina glābt situāciju; tiesa, pagaidām bez panākumiem. Spriežot pēc valsts desmit gadu obligāciju ienesīguma, investori būtu ar mieru pat piemaksāt Nacionālajai bankai par iespēju izvietot naudu Šveices frankos. Saskaņā ar Deutsche Bank pētījumu pēc 2008. gada krīzes Šveices rezidenti mazāk pērk ārzemju parādu instrumentus un depozītus – attiecīgi par 250 un 400 miljardiem franku. Šajā ziņā situācija atgādina Japānu, kur galvenais iemesls jenas nostiprināšanai daudzu gadu garumā un zemajam ienesīgumam bija milzīgais iekšējais pieprasījums pēc finanšu instrumentiem vietējā valūtā.

Tātad ilgtermiņā franka nostiprināšanas tendence turpināsies. Cita lieta, ka glabāt naudu Šveices valūtā ir visai neizdevīgi. Negatīvā diskonta likme piespieda privātās bankas ieviest spoguļpasākumus saviem klientiem. Obligācijas, kas pieder Šveices emitentiem, piemēram, Nestie vai Novartis, ari uzrāda negatīvu ienesīgumu. Akciju tirgus kopš gada sākuma nav būtiski mainījies. Valūta ir pārāk dārga, deflācijas spiediens stipri palielinājies, un, iespējams, ka Šveice piedzīvos recesiju. Ja jūs māc bažas par eirozonas sabrukumu un eiro krahu, labāk pērciet dolārus, tomēr paturiet prātā, cik viltīgas mēdz būt centrālās bankas.

Leave a Comment