Starptautiskie fondi

starptautiskie-fondiDeviņdesmito gadu sākumā līdzek­ļu pārvaldītājs Rejs Millss Stenforda universitātes aeronautikas un astronautikas doktorantūras ko­mitejai veiksmīgi prezentēja savu tēzi par lidaparātu kontroli ar datoru vadāmām sistēmām, lai pasargātu raķetes no bezmērķīgas kūleņošanas kosmosā. Šādās sistēmās, pēc viņa domām, vienmēr ir jāatrod kompromiss starp veiktspēju un stabilitāti. «Būtībā ir tā – jo lielā­ku ierīces veiktspēju gribat panākt, jo vairāk tā pietuvojas nestabilitātes robežai.» īstais izaici­nājums ir izveidot tādu sistēmu, kas «nodroši­na gandrīz optimālu veiktspēju, bet spēj tikt galā ar daudz vairāk aspektiem, kuri varētu izrādīties citādi, nekā jūs domājāt», viņš saka. Līdzīgi kā daudzi citi matemātiķi, fiziķi un inženieri, Millss (52) jau sen ir nomainī­jis savu bērnības sapni par raķešu zināt­ni pret ienesīgāku nodarbošanos Volstrītā. 1997. gadā, piecus gadus pēc doktora grāda iegūšanas, viņš pievienojās kom­pānijai T. Rowe Price. Tomēr 6,6 miljar­dus dolāru vērtā T. Rowe Price Overseas Stock Fund pārvaldnieka uzdevums arī tagad ir veiktspējas optimizēšana nesta­bilā vidē.

Ar bottom-up metodi rūpīgi izvēlo­ties akcijas riskantos ārzemju tirgos, viņa fonds piecu gadu garumā ir uzrā­dījis 15,3% lielu ienesīgumu gadā (pēc pārvaldīšanas izmaksām). Salīdzinājumam – Vanguard All-World ex-U.S fonda ienesīgums ir bijis 13,6 procenti. Kopš gada sākuma viņa fonds ir uzrādījis res­pektējamu 19% atdevi.Taču pat raķešu zinātnieks nevarē­ja izdomāt veidu, kā izvairīties no fi­nanšu krīzes. Tāpat kā citi līdzīgi fondi, arī T. Rowe Price Overseas Stock Fund 2008. gadā un 2009. gada sākumā, kad pieprasījums pēc akcijām visā pasau­lē sastinga, zaudēja vairāk nekā pusi no savas vērtības. Taču tagad tas ar uzviju ir atguvis zaudēto.Iegādājoties akcijas, Millss metodiski cenšas saglabāt pareizo līdzsvaru starp veiktspēju un stabilitāti. Piemēram, at­tīstības tirgos viņš var ieguldīt līdz pat 15% aktīvu, bet patlaban tajos ir mazāk par septiņiem procentiem. Tam ir viens būtisks iemesls – 2010. gadā Londonas Biznesa skolā veikts pētījums parādīja, ka starp valsts ekono­miskās izaugsmes rādītājiem un akciju cenu kā­pumu sakarība ir maza vai nekāda.

«Tas ir vis­pārpieņemts princips – jūs gribat ieguldīt tur, kur ekonomikas izaugsme ir visdaudzsološākā,» Millss stāsta. «Taču patiesībā nepastāv tāda sa­karība, nav pilnīgi nekādas korelācijas.» Tā vietā, lai tieši investētu attīstības valstu tirgos, Millss investoru naudu iegulda rūpīgi izvēlētos daudz­nacionālos uzņēmumos ar būtisku dalību izaug­smes tirgos.Viņš, piemēram, ir palielinājis ieguldījumus kompānijā Unilever. Šis patēriņa preču gigants pusi savu ienākumu gūst attīstības valstu tirgos, un tā izpilddirektors Pols Polmans maina fokusu no pārtikas zīmoliem, tādiem kā Knorr mērces un Hellmann majonēze, uz ienesīgākajām mājas un personiskās higiēnas precēm, piemēram, Axe dezodorantiem un Dove ziepēm. Unilever akciju cenas un peļņas attiecība (P/E) ir 19, un tas nav lēts uzņēmums (SEtP Consumer Staples indek­sam šis rādītājs ir aptuveni 18), taču tas Millsu neattur. «Iespējams, vajadzētu, bet tāpat varētu būt, ka jūs, pēc desmit gadiem atskatoties, sakāt: kaut kas traks, šīs akcijas ir neiedomājami pieau­gušas vērtībā!»Millsu nebaida arī ekonomikas lēnā izaug­sme – ja vien ir izvēlēts pareizais bizness.

starptautiskie-fondiViens no viņa favorītiem pašlaik ir Lielbritānijas dzī­vojamo māju celtniecības uzņēmums Persimmon, kam, pēc viņa teiktā, pieder pietiekami daudz lēti iegādātas zemes un zonējuma atļauju, lai četrus gadus Anglijas saspringtajā tirgū būvētu mājokļus. «Ja tev pieder zeme, ja ir atļaujas – un šiem vīriem tas viss ir tas ir gards kumosiņš,» viņš uzskata. «Šis uzņēmums tuvākajos desmit gados īpašajās dividendēs un ar akciju atpirkša­nas palīdzību akcionāriem izmaksās summu, kas vienāda ar tā pašreizējo tirgus vērtību.» Jāatzīst, ka Eiropa patlaban ir riskanta vieta investīcijām. Bezdarbs eirozonā turas virs 12%, bankas uzsēdušās uz milzīga riskantu valdību parādu sēkļa, un tā vien šķiet, ka viss kontinents ar nepacietību gaida palīdzību no Vācijas, bet var arī to nesagaidīt. Taču Millsa skatījumā Ei­ropas uzņēmumiem, salīdzinot ar attīstības val­stīm, tomēr ir spēcīgāka vadība un korporatī­vā pārvaldība, un arī tiesību sistēma Eiropā ir daudz prognozējamāka nekā, piemēram, Ķīnā. Turklāt sīvā starptautiskā konkurence ir liku­si agrāk milzīgi uzpūstajiem konglomerātiem atbrīvoties no birokrātijas un neveiksmīgajiem darbības virzieniem.

Pat Francijā, neraugoties uz augstajiem no­dokļiem un neelastīgajiem darba noteikumiem, ir pla­šas iespējas; starp Millsam piederošajiem uzņēmu­miem ir globālā apdrošinā­šanas kompānija AXA un elektrisko iekārtu ražošanas uzņēmums Legrand. «Uzņē­mumi ir lieliski,» viņš saka,«tomēr liela daļa vadības ko­mandu, ar ko mēs tiekamies Francijā, draud pārcelties uz Honkongu.» Neraugoties uz simpā­tijām pret lielām, solīdām kompānijām, Millss tomēr uzskata, ka lielākus ienākumus iespējams gūt Ei­ropā, kaut arī atzīst, ka «vieglās naudas iegūša­nas laiks ir pagājis». Deviņpadsmit procentus fonda naudas Millss ir ieguldījis Japānā, kur iegādājies akcijas, kam, viņaprāt, par labu nāks premjerministra Sindzo Abes ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Cen­tral Japan Rail, piemēram, pārvalda ātrvilciena līniju no Tokijas uz Osaku, un uzņēmumam pie­der daudz mazumtirdzniecības nekustamo īpa­šumu, kas atrodas pie šīs dzelzceļa līnijas. Pie­augot satiksmes noslogojumam, palielinās arī peļņa, jo braucēji, lai izvairītos no drūzmēšanās lētajās vietās, cenšas ieņemt ievērojami dārgākās pirmās klases sēdvietas.

Gan Eiropā, gan Japānā Millsam patīk apdro­šināšanas kompānijas. Viņš stāsta, ka tādi uzņē­mumi kā AXA virza klientus uz pakalpojumiem, kas vairāk līdzinās ieguldījumu fondiem, nevis tradicionālajām fiksēta ienesīguma garantijām. Ja procentu likmes atkal pieaugs, «tie kļūs par naudas drukājamām mašīnām». Apdrošināšanas uzņēmumam Tokio Marinē Fire ir vēl kāds pa­pildu labums – Japāna nesen atviegloja noteiku­mus, ļaujot apdrošinātājiem paaugstināt prēmi­jas augsta riska klientiem. Līdz ar lielajiem konglomerātiem Millss savā redzeslokā patur arī akcijas ar daudzsološu izaugsmi galu galā iepriekšējā gadsimta trīs­desmitajos gados tieši T. Rowe Price dibinātājs Tomass Rovs nāca klajā ar ideju, ka investējot priekšroka dodama izaugsmei, nevis dividendēm. Viens no Millsa favorītiem ir uzņēmums Elekta, zviedru medicīnas iekārtu ražotājs, ko viņš dēvē par «peļņas mašīnu», jo tas palieli­na gamma nažu ierīču, programmatūras un pa­kalpojumu tirdzniecības apjomus gan attīstīto, gan attīstības valstu tirgos.

«Viņi pārdod maksi­māli nokomplektētu iekārtu pirmā līmeņa pil­sētās Ķīnā, Tuvajos Austrumos un Persijas līča valstīs,» saka Millss, kuram šī uzņēmuma akci­jas pieder jau desmit gadus. «Šie puiši vēlas tikai pašu labāko.» Starptautiskās akcijas jau ilgu laiku tiek pār­dotas par zemāku cenu nekā salīdzināmas ASV akcijas, un Millss apgalvo, ka tas tā arī pa­liks. MSCI EAFE indeksam cenas attiecība pret peļņu ir 21, tādējādi pārsniedzot S£tP 500 cenas / peļņas attiecību 18, taču tā dividenžu ienesīgums ir 3,5% (ASV indeksam – 2%). Globālās konku­rences apstākļos pārmaiņas ir skārušas daudzus uzņēmumus un mainījušas to agresīvo izturēša­nos. «Kad eiropieši un japāņi redz, ka viņu tirgū ienāk jauni uzņēmumi, tiem ir jāsaspringst, lai spētu izturēt konkurenci,» saka Rejs Millss.

Leave a Comment