Palīdzība vēl vajadzīga

Palidziba vel vajadziga

Japānas lielāko darba meklēšanas tīmekļa vietņu DIP Corp. dibinātājs un vadītājs lielāku optimismu pauž par valsts kopējo situāciju nodarbinātības jomā nekā par sarežģīto vidi, kurā jāveido jaunie uzņēmumi. «Japāna ražo darba ņēmējus, kas saņem algu, nevis biznesmeņus,» apgalvo Hideki Tomita, atsaucoties uz terminu, ko bieži lieto, izsmejot konservatīvos balto apkaklīšu darbiniekus, kurus biedē jebkāds risks. Tomita, kurš nekad dzīvē nav grasījies kļūt par darba ņēmēju, vada uzņēmumu, kura ieņēmumi ir 180 miljoni dolāru fiskālajā gadā, ieskaitot februāri (ar vidējo valūtas maiņas kursu periodā), un pēdējās desmitgades laikā peļņas rādītāji ik gadu pieaug par aptuveni 27 procentiem.

Šādi rezultāti ļāvuši iekļaut DIP, ko var tulkot kā sapnis, ideja un kaislība (dream, idea, passion), sarakstā Best Under A Billion. Tas apvieno labākos uzņēmumus, kuru apgrozījums ir mazāks par miljardu. 2014. gadā DIP akciju cena trīskāršojās, tas ir otrs straujākais jebkādu akciju cenu pieaugums Tokijas fondu biržas galvenajā tirgus segmentā. Tomēr Tomitam (48) šīs bijušas divas ļoti spraigas desmitgades. Viņš karjeru sāka sava tēva nelielajā uzņēmumā Nagojā, izdodot mācību grāmatas angļu valodā un vadot valodu skolu. Viņam nācies saskarties ar daudz ko – no nežēlīgiem kreditoriem un nepatikas pret japāņu kultūru līdz kapitulācijai gigantiskā IBM priekšā, kas pārtrumpoja viņa biznesa ideju.

Šogad DIP prognozē ieņēmumu pieaugumu par gandrīz 29%, bet peļņas kāpums paredzams aptuveni 25% apmērā. Uzņēmuma galvenā vietne Baitoru.com koncentrējas uz nepilna laika darbiniekiem un nodrošina trīs ceturtdaļas ieņēmumu. Pēc DIP datiem, pamatojoties uz zīmola atpazīstamību, vietnes apmeklējumu skaitu un reālo apstrādāto darba pieteikumu skaitu, tas ir populārākais nepilna laika darba vietu portāls Japānas galvenajos urbānajos reģionos. (Burtiskā tulkojumā neoloģisms baitoru nozīmē – tikt pieņemtam darbā vai dabūt darbu. Tas apvieno japāņu vārdu ņemt un arubaito, kas ir vācu valodas vārda strādāt transliterācija.)

Nepilna laika darba vietu tirgus plaukst, jo aizvien vairāk uzņēmumu samazina pilna laika nodarbināto skaitu, kā arī darbinieku skaitu vispār, pieņemot darbā jaunus augstskolu absolventus ar mērķi uzlabot korporatīvo rentabilitāti, jo šajā jomā Japāna jau ilgstoši atpaliek no Eiropas un ASV. Kādreiz Japānas darba tirgus galvenie akcenti bija nodarbinātība visa mūža garumā un pilna laika nodarbinātības pozīcijas gandrīz visiem darba meklētājiem. Tiešām, spriežot pēc Japānas nodarbinātības datiem, 1984. gadā nepilna laika un līgumdarbinieku bija tikai 15%, bet 2014. gadā jau pārsniedza 37%, un ir paredzams tālāks šī rādītāja kāpums.

Valdība norāda, ka maijā katram darba meklētājam bija pieejamas 1,32 nepilna darba laika pozīcijas salīdzinājumā ar tikai 0,67 pilna laika pozīcijām. Protams, tam ir arī ēnas puses: darba vietu un ienākumu nestabilitāte ir veicinājusi noslēgto laulību skaita un dzimstības rādītāju samazināšanos, kā arī pazeminājusi patēriņa izdevumus. Rezultātā valdība publiski mudina korporācijas ne tikai piedāvāt vairāk pilna laika darba iespēju, bet arī palielināt algas. Pagaidām gan šajā ziņā panākumi nav lieli, drīzāk otrādi. Šobrīd tiek virzīts likums, kas atvieglos darbinieku atlaišanu, pamatojoties uz darbinieku mobilitātes veicināšanu un investīciju atdevi.

Tomita uzsver, ka nekad nav domājis iet pa Japānā tradicionālo karjeras ceļu. Viņš par paraugu izvēlējies savu tēvu, kas bija uzņēmējs, un kādu laiku vadījis arī ģimenei piederošo angļu valodas skolu. Grūtības ar rentablu mārketingu studentu piesaistē bija galvenais impulss, lai 1997. gadā izveidotu DIP. Piemēram, reklāma avīzē, kas izmaksāja 2500 dolāru, piesaistīja tikai nelielu potenciālo skolēnu skaitu, un arī tad ar grūtībām. Tad radās ideja izveidot vietas, kur mērķauditorija varētu iegūt dažādus flaierus gan mācībām, gan arī kāzu pakalpojumiem, automobiļu pārdošanai un ceļošanai.

Tas materializējās iekštīkla datoru terminālī, kas reģistrētiem lietotājiem piedāvāja tā paša veida informāciju, ko viņi saņemtu pa pastu. Kad viens no viņa uzrunātajiem uzņēmumiem, McDonald’s, pastāstīja, ka IBM ir līdzīga ideja, Tomita tomēr nepadevās, bet sadarbojās ar IT gigantu. «Man šķita, ka trīs gadi ir iztērēti velti, bet tad apjautu, ka šo neveiksmi varētu pārvērst iespējā,» viņš saka. Tika izveidots darba meklēšanas pakalpojums pagaidu darbiem; informācijai varēja piekļūt no lielveikalos izvietotiem termināļiem.

Sākums bija lēnīgs, bet apgriezieni tika uzņemti, tiklīdz Tomita 2000. gadā izvērsa biznesu internetā. 2004. gadā DIP sāka kotēt akcijas Tokijas fondu biržas strauji augošo un jauno uzņēmumu akciju sarakstā, bet pēc diviem gadiem pārgāja uz galveno tirgus segmentu – īsti laikā, lai noķertu Tokijas akciju cenu uzplaukuma vilni, kas DIP nodrošināja tirgus kapitalizāciju 863 miljonu dolāru apmērā. Tomita kontrolē vismaz 47 procentus. Tomēr uzņēmējs nav apmierināts. Viņš vēlas, lai nepilna laika nodarbinātības vietne Baitoru.com faktiskās pārdošanas cenas ziņā apsteigtu nozares gigantu Recruit Holdings Townwork, kā arī saglabātu vadošo vietu citās pozīcijās.

Tomita prāto, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas līdz 2020. gadam nodrošinātu ienākumu trlskāršošanos. DIP paplašina biroju tiklu Japānā un vēlas panākt lielāku zīmola atpazlstamību ar reklāmu, kurā piedalās slavenā aktrise Aja Ueto un megahits – meiteņu grupa AKB48. Šogad uzņēmums pieņēma darbā 300 jaunu absolventu, un tā kopējais darbinieku skaits jau pārsniedz 1300. Turklāt nākamgad plānots piesaistīt vēl vairāk jaunu darbinieku – tas ir DIP ironiskais devums valdības popularizētajai tradicionālās nodarbinātības iniciatīvai. (Tomita ir Havaju salu fans; 2007. gadā, lai nosvinētu uzņēmuma desmito jubileju, viņš uz turieni aizveda visus darbiniekus, toreiz ap 500).

Tomita atzīst, ka viņa uzņēmuma izaugsmei palīdzējis arī Japānas oficiālais dinamiskais virziens. Formāli ir samazinātas kapitāla prasības uzņēmuma izveidei (dažos gadījumos viena jena, salīdzinot ar iepriekšējo minimumu – 10 miljoniem jenu vai 83 333 dolāriem), turklāt jaunās biržas, piemēram, JASDAĢ, nodrošina labāku piekļuvi riska kapitālam. Vēl 2013. gadā vidējais laiks no start-up izveides līdz IT kompānijas akciju kotēšanai biržā bija 17 gadu, bet patlaban tas iespējams nieka trīs gadu laikā. Gandrīz gadu Tomita centās iegūt Silīcija ielejas riska kapitālistu labvēlību, bet tika atraidīts, jo viņa bizness atradās ārzemēs.

Finansējuma piesaiste, ieskaitot pamatkapitālu 242 000 dolāru apmērā, pašu mājās prasīja gandrīz četrus gadus «Jūs būtu pārsteigti, ja uzzinātu, cik daudz naudas man nebija,» viņš stāsta par šo periodu. Pat ar labākiem nosacījumiem jaunajiem uzņēmējiem japāņi zaudētājiem nelabprāt sniedz otru iespēju. «Cilvēkiem, kas riskē un uzņemas izaicinājumus, ir vajadzīga lielāka atzinība, jo reizēm starp izaicinājumiem, risku un neizdošanos ir liekama vienlīdzības zīme,» spriež Tomita. «Ja tavs bizness vienreiz cieš neveiksmi, Japānā tev uzreiz neuzliek lūzera zīmogu, bet sākt no jauna ir ārkārtīgi grūti. Viņi norāda, ka «tev nav vajadzīgo prasmju» vai ka tava ideja «nav iespējama». Neveiksme var maksāt daudz. Ja pats neesi neko mēģinājis, tad tu nedrīksti kritizēt tos, kuri pieņēmuši izaicinājumu un paklupuši.»

Leave a Comment