Kvantu fondi – nākotne?

Kvantu fondiNodrošinājies ar 4,5 miljonu dolāru finansēju­mu, Hārvarda universitātes 2011. gada absolvents laida darbā tīmekļa platformu Rizm, kas izveido­ta tā, lai investori bez programmēšanas prasmēm varētu izstrādāt datorprogrammas, kas automā­tiski izvēlas un tirgo akcijas – līdzīgi tirdzniecības programmām, ko lieto kvantu fondi un uzņēmumi, kas nodarbojas ar īsu intervālu datorizētu tirdz­niecību (high- frequency trading). Ieguvums – par 99 dolāriem mēnesī investori tiešsaistē iegūst pie­kļuvi sarežģītiem algoritmu veidošanas rīkiem, kā arī iespēju pārbaudīt izveidoto sistēmu vēsturisko ienesīgumu. Jūs varat viegli, bez emocijām ģene­rēt zibenīgus darījumu uzdevumus un elektronis­ki izvietot tos pie brokera. Pēkšņi uz matemātikas formulām balstīta tirdzniecība, kādu izmanto neiedomājami veiksmīgie kvantu fondi, piemēram, Džeimsa Saimonsa Renaissance Technologies, izrā­dās tikai dažu klikšku attālumā.

Vajadzīgs vēl viens apliecinājums tam, ka tirgus sasniedzis virsotni?

Ir radītas jaunas algoritmiskās tirdzniecības platformas, kuras mēģina amatierus pārvērst par maziem hedžfondiem, kas akcijas tirgo matemātiski. Pelēkas, drūmas biroju ēkas sestajā stāvā Manhetenā Kristofers Aivijs pat­laban nodarbojas ar to, kas, pēc viņa domām, ir nākamais solis akciju tirdz­niecības evolūcijā. Viņa pūles ir arī kā smalks atgādinājums, ka pašreizējais tirgus, ko raksturo vērtspapīru cenu kāpums, šķiet mazliet uzpūsts.

«Parasti jūs spējat izsekot ne vairāk kā pie­ciem darījumiem dienā, jo tāda ir tirgotāja (cilvēka) prāta kapacitāte, bet tagad jums ir dota iespēja sekot līdzi 500 akciju,» stāsta Aivijs. «Vai arī ļau­jiet platformai darboties ar jūsu pieciem darīju­miem, bet paši pavadiet laiku ar savu bērnu vai draugiem, jo programma strādā jūsu vietā.» Ja tas izklausās pēc nepatikšanām – amatie­ri, kas iekurina savas finanšu krāsnis un tad atstāj māju nepieskatītu -, jāsāk pie tā pierast. Šī ir da­biska attīstība individuālās tirdzniecības populari­tātes pieaugumam, kuru aizsāka brokeru kompā­nija Charles Schwab un komisiju deregulācija 1975. gadā. Lētas tehnoloģijas un prasmīgi inženieri ir pārvērtuši arī gandrīz visus citus Volstrītas aspek­tus.

Tādējādi tagad mūsu rīcībā ir hedžfondu rīki, kas paredzēti plašai lietošanai. Bez Aivija jaunā uzņēmuma EquaMetrics vēl vismaz četras citas kompānijas piedāvā algoritmu veidošanas rīkus, kam nav nepieciešamas programmēšanas priekšzināšanas un kam ir skanīgi nosaukumi, piemē­ram, CoolTrade un Prodigio.

Sociologs Aleksandru Preda, kurš pēta akci­ju tirgotājus, uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kas izstrādā tirdznie­cības programmas. Daži no viņiem ir gados jauni matemātikas un citu eksakto zinātņu nozaru absolventi, kuri, iespējams, kaut ko no algoritmu tehnoloģijām apguvuši studentu akciju tirdznie­cības klubos, ko sponsorē investīciju bankas. Citi ir kvantu fondu un investīciju banku veterāni, kas aizgājuši pensijā vai arī atlaisti no darba; viņi savas naudas pārvaldīšanai izmanto iepriekš ap­gūtos paņēmienus.

Pēckrīzes perioda buļļu tirgū individuālie in­vestori neapšaubāmi kļūst pārliecinātāki par savām spējām. Kā vēsta tirgus pētniecības kompānija Celent, ASV pagājušajā gadā par 5% pieaudzis individuālo akciju tirdzniecības kontu skaits, sa­sniedzot 40 miljonus. Vēl vairāk – tajā pašā laika periodā aktīvo tirgotāju (desmit vai vairāk da­rījumu mēnesī) skaits pieaudzis par 14% – līdz 2,4 miljoniem kontu. «Lai uzsāktu tirdzniecību, mūsdienās nekas daudz nav vajadzīgs,» saka Ērnijs Cans, sistemātiskas tirdzniecības konsultants. «Mazajiem investoriem izstrādāto platformu cena samazinās, un viņus apkalpo vairāk brokeru.»

Lūk, piemērs. Tims Ričardsons, agrāk profesio­nāls futbolists no Reilijas Ziemeļkarolīnā, ir viens no 1250 algoritmu tirdzniecības platformas Rizm kontu īpašniekiem. Ričardsons, kuram ir 49 gadi, ar akciju tirdzniecību nopelna iztiku un apgalvo, ka patstāvīgi strādājošā algoritmu platforma de­vusi viņam iespēju sasniegt gandrīz 30 darījumu dienā salīdzinājumā ar mazāk nekā desmit pirms tam. Viņa stratēģija balstās uz sekošanu tehnis­kajiem indikatoriem un darījumu veikšanu brīdī, kad akcijas vai biržā tirgotie fondi (ETF) šķiet pārpārdoti. «Agrāk es jutos komfortabli, darbojo­ties vienlaikus tikai ar pāris akcijām. Tagad varu sekot līdzi desmitiem akciju.» Ričardsons stāsta, ka stratēģijas automatizācija ir palīdzējusi viņam ierobežot konkurences instinktus, kas mēdza viņu noturēt kādā pozīcijā pārāk ilgi. «Kad tikko sāku tirgoties, visiem darījumiem vajadzēja beigties ar uzvaru. Katru darījumu mēdzu izsēdēt līdz pat pašam zemākajam cenas punktam.»

Dažas no šīm jaunajām vietnēm piedāvā gata­vus produktus – investori var pārlūkot izveidotās tirdzniecības programmas un tās abonēt vai arī lejupielādēt tā dēvēto robotu, kas darbotos viņu pašu datorā. Lieki piebilst, ka profesionāļi neiz­pauž savus peļņas gūšanas noslēpumus, un neat­karīgie jaunpienācēji parasti seko šim paraugam. «Neviens negrib runāt par saviem algoritmiem, tāpat arī neviens negrib runāt par savu izveido­to ierīci sistēmas vadīšanai,» saka Džons Fosets, viens no platformas Quantopian dibinātājiem.

Foseta mērķis ir Quantopian izveidot par cen­tru matemātikas un eksakto zinātnu nozaru absolventiem, kuriem ir programmēšanas prasmes un kuri mēģina tikt spēles laukumā. Šim nolū­kam platforma piedāvā standartizētus rīkus. Iz­mantojot divu miljonu dolāru lielo finansējumu no tādiem atbalstītājiem kā, piemēram, kompāni­ja Getco, viņa uz pārlūkprogrammas bāzētā algo­ritmiskās tirdzniecības sistēma piedāvā vēsturisko rezultātu bezmaksas pārbaudi, pavairojamas pa­rauga programmas, kā arī forumus un atbalsta dokumentāciju. Dzīvā tirdzniecība pagaidām ir iz­mēģinājuma stadijā.

Atšķirībā no Quantopian Aivija platforma Rizm piedāvā uz algoritmiem balstītu tirdzniecību cil­vēkiem, kuri neprot programmēt un arī nevēlas to apgūt. Rizm lietotāji izmanto iepriekš sagatavotus moduļus, lai izveidotu stratēģijas: pievieno Bollinger Band tehniskās analīzes indikatoru, iestā­tā nosacījumus (pirkt pie indikatora zemākās at­zīmes, pārdot pie augstākās), pievieno zaudējumu ierobežošanas moduli, ievada konkrētas akcijas, kurām sekot – un viss notiek! «Variantu ir bezga­līgi daudz,» saka Aivijs. «Varat pievienot tik daudz stratēģiju, cik vien vēlaties, sistēma tikai kļūs aiz­vien lielāka un lielāka.»

Taču abām šīm platformām netrūkst arī kriti­ķu. Programmēšanas snobi vīpsnā par neizbēga­majiem ierobežojumiem algoritmiem, kas bāzē­ti uz standartizētiem moduļiem. Skeptiskas ir arī tādas lielas mazumtirdzniecības brokerfirmas kā Fidelity un TD Ameritrade. Lielākā daļa šo kompā­niju jau kopš 2006. gada ir piedāvājušas dažādas sarežģītības pakāpes automātiskās tirdzniecības rīkus. To uzmanība tagad ir vairāk koncentrēta uz opciju un nākotnes tirdzniecību, kā arī mobi­lās piekļuves uzlabošanu, kas klientiem tīk vairāk nekā ar programmēšanas palīdzību veikti mistis­ki ieguldījumi.

Lai kā arī būtu, amatieru kvantu jaunais vilnis nozīmē vairāk tirdzniecības darījumu, vairāk ko­misijas naudas un lielāku tirgus svārstīgumu. Vai šie datoru tehnoloģiju entuziasti pārspēs tradicio­nālās nopērc-un-turi stratēģijas? Deivids Leinvēbers, kurš vada sešus miljardus dolāru lielu kvan­tu fondu uzņēmumā First Quadrant un patlaban ir arī Lorensa Bērkelija Nacionālās laboratorijas da­torizētās pētniecības Inovatīvo finanšu tehnoloģi­ju centra vadītājs, tā neuzskata. «Uz algoritmiem balstīta tirdzniecība atbrīvo jūs no grūta, garlai­cīga darba, bet vai jums ir labas idejas? Izcili pie­mēri nemaz tik bieži nav sastopami.» Tā ir sāpīgā mācība, ko deviņdesmitajos gados guva akciju īs­termiņa tirgotāji.

Leave a Comment