Kaitēkļu iznīcinātāji

cockroaches

Aizvadīto piecdesmit gadu laikā Rollinsu ģimene ir kļuvusi slave­na, pateicoties divām lietām iznī­cinot miljoniem kaitēkļu un organi­zējot daudz lielisku ballīšu. Atlantas sabiedrībā šī astoņus miljardus vērtās Orkin kaitēkļu apkarošanas impērijas ģimene ir kā monarhi, kurus apskauž visa pilsētas elite. Ģimenes galva ir Gerijs Rollinss, kas kopā ar sievu Rūtiju uz ballītēm savā 728 hektārus lielajā rančo netālu no Kārtersvilas Džordžijas štatā mēdza aicināt sim­tiem viesu. Savukārt iespējamais im­pērijas mantinieks – blondais, izskatī­gais Gerija dēls Glens Rollinss – deva priekšroku izklaidēm Getsbija stilā, rīkojot tās Boksvudā, savā angļu stila muižā netālu no pilsētas, kur divus hektārus lielais mauriņš savienots ar bumbieru dārzu un peldbaseina lie­luma Japānas karpu dīķi.

Šie pasāku­mi bija tik iespaidīgi, ka Glena sieva Daniela, būdama Dalasas debitan­te, par tiem rakstīja slejas. Tās izdeva un labas atsauksmes saņēma Rizzoli izdevniecība. Orkin un deviņi citi Rollins Inc. kai­tēkļu apkarošanas uzņēmumi jopro­jām ir nozares līderi. Žurkas, tarakāni un citi kaitēkļi ir tikpat mūžīgi un ne­beidzami kā Atlantas smacīgās vasa­ras, taču Rollinsu ģimenes ieilgušajai ballītei gan ir pienākušas beigas. Glens ir iesūdzējis tiesā savu tēvu, korporācijas izpilddirektoru, un savu tēvoci Rendelu, uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Tiesas procesā pie­dalās arī Glena trīs atvases, kas ap­galvo, ka tām ir atņemtas likumīgās tiesības uz naudu.

Radinieku piemē­ram gan neseko Rendela pieci bērni, kas ir nostājušies sava tēva un Geri­ja pusē. Gandrīz vienlaikus ar šo tie­sas procesu pēc 45 laulībā pavadītiem gadiem prasību par šķiršanos tiesā iesniedza Rūtija, kas pēc tam šajā cīņā par naudu nostājās dēla pusē. Vēlāk arī Glens ar savu sievu Dānieļu uzsāka skaļu šķirša­nās prāvu. Šī paau­džu cīņa – tēvs pret dēlu, sievas pret vī­riem, brālēni pret brālēniem – ir ne­glītākā, kādu jebkad piedzīvojis kāds no saraksta (Gerijs un Rendels ir 225. vietā ar 2,7 mil­jardiem dolāru katrs). «Tas ir kā grieķu tra­ģēdijā,» saka Daniela. Iespējams, šis čet­rus gadus ilgušais ģi­menes naids beidzot ir nonācis pie atrisinājuma. Galvenais tiesas process sāksies šogad, un tajā tiks izlemts, vai vecākā paaudze ir pārāk skopa vai arī mantinieki ir pārāk alkatīgi.

Rūpīgāk papētot tiesas procesa materiālus, kļūst skaidrs, ka sprie­dums visiem jau ir zināms. Mūža darbu un ģimenes mantojumu ir iz­nīcinājusi slikta īpašuma sadales plānošana un diskutējamas bērnu audzināšanas metodes. «Tas ir bez­jēdzīgi,» apgalvo Glens. «Mantas ir daudz. Visa pamatā ir mana tēva un tēvoča lielā vēlme visu kontrolēt. Ne­viens neapstrīd, ka tā manta pienākas mums.» Savukārt Gerija un Rende- la pārstāvis saka: «Prasītāji ir uz­sākuši tiesas procesu, alkatības un egoistisma vadīti. Viņiem nav ne ma­zākās cieņas pret Rollinsu ģimenes īpašumu.» Ironiski, ka visas šīs bagātības ra­dītājs – Gerija tēvs un Glena vectēvs. Veins Rollinss – šādas nesaskaņas jau paredzēja. Šis ir stāsts par to, kā daži liktenīgi lēmumi spēj visu pa­vērst uz slikto pusi.

Nabadzība Rollinsu ģimenei nav nemaz tik sveša. Veins ar brāli Džonu bija Džordžijas štata zemnieka dēli, un viņi abi vairāk par visu vēlējās, lai dzīve nebūtu jāsaista ar zemkopību. Brāļi sāka atsevišķi. Veins strādā­ja tekstilfabrikā Tenesī štatā, tad kādā enerģētikas uzņēmumā bija atbildīgs par sprāgstvielām. Tikmēr Džons Delavērā vadīja lietotu automobiļu uz­ņēmumu. Guvis muguras traumu, 1947. gadā Veins pievienojās Džonam, nopērkot radiostaciju Virdžīnijā, lai varētu lēti reklamēt brāļa uzņēmumu. Kad abi jau bija iegādājušies vairākas radiostacijas, tika radīts uzņēmums Rollins Broadcasting. Publiskajā pie­dāvājumā tas nonāca 1961. gadā.

Visu laiku turot acis vaļā, lai nepa­laistu garām jaunas iespējas nopelnīt, Veins pamanīja uzņēmēju no Atlantas Oto Orkinu, kas pārdeva savu kaitēk­ļu apkarošanas uzņēmumu ķēdi. Vei- nam tas patika – ilggadīgs uzņēmums, kas nes naudu un kuru iznīcināt ir tikpat grūti kā pašus kaitēkļus. Ideja bija vienkārša. «Katra sieviete labprāt maksās desmit dolāru mēnesī, lai at­brīvotos no tarakāniem,» 1975. gadā teica uzņēmējs. Viena no valsts bagātākajām ģime­nēm Duponti arī bija ieinteresēti šī uzņēmuma iegādē – tā plānoja izpirkt Orki- na daļu un pārņemt va­dību. Taču Veins atstāja uz viņiem lielu iespaidu, un 1964. gadā tie aici­nāja viņu iegādāties uz­ņēmumu.

Lai darījums, kas kļuva par vienu no pirmajām uzņēmu­ma iegādēm Amerikas vēsturē, izmantojot aiz­ņēmumu, nebūtu sais­tīts ar Dupontu ķīmisko preču impēriju, naudu viņi piešķīra kā privā­tu investīciju. Izrādījās, ka Veins bija īstais cil­vēks. Viņš no sava kapi­tāla atvēlēja desmit miljonus dolāru pie kopējā 62,4 miljonus dolāru darī­juma, un tas nodrošināja Veinam kon­troli pār 63 gadus vecu uzņēmumu ar 40 miljonu dolāru lieliem ikgadējiem ienākumiem. Izmantojot tikai skaidru naudu un izvairoties no parādiem vai ārējām investīcijām, viņš dažu gadu laikā, nesamazinot ģimenes 64% daļu, pa­plašināja uzņēmumu un tā pārstāv­ niecības citos štatos.

cockroaches2 (1)

Veina Rollinsa bagātība auga, un līdz ar to viņš sāka vairāk domāt par nākotni. Viņa grūtā pagātne nozīmēja, ka vēlā­kais Glena izteiciens (slavenajā 2007. gada intervijā žurnālam Pest Control) «piedzimšanas loterija» nav pie­ņemams. Lai gan Veins uzticējās saviem dēliem Gerijam un Rendelam, kas jau strādāja ģimenes uzņēmumā, viņš baidījās, ka nākamās paaudzes bezatbildīgi notrieks visu sapelnīto bagātību. Cilvēks, kas izaudzis Lielās depresijas laikā, kaut ko tādu nevarēja pieļaut. Kad 1968. gadā Glenam palika divi gadi, Veins atvēra Rollinsu ģime­nes bērnu trasta fondu.

To sākotnē­ji izveidoja no Rollinsu korporācijas akcijām, un pirmās izmaksas bērni saņemtu, sasniedzot 25. un 30. dzim­šanas dienu, taču atlikusi daļa palik­tu nākamajām paaudzēm. 1986. gadā, lai samazinātu nodokļus, Veins trasta fondu sadalīja deviņās daļās atbilstoši nodokļu likuma S apakšnodaļai. Līdz ar to katrs viņa mazbērns, ieskaitot tos četrus, kas šodien ir prasītāji, un Rendela piecus bērnus, tika pie sava trasta. Tas sastāvēja no Veina holdinga uzņēmuma, kā arī no Rollinsu korporācijas akcijām. Trastu kopējā vēr­tība jau mērāma miljardos. Kontroli pār saviem holdinga uzņēmumiem Veins uzticēja Gerijam un Rendelam, taču par trastiem bija atbildīgs tieši Gerijs.

1991. gadā Veins nomira, uz­skatīdams, ka uzņēmums un ģimenes lietas ir sakārtotas. Pēc tēva nāves Ge­rijs un Rendels turpināja nodarboties ar viņiem uzticētajām lietām. Nākamo divdesmit gadu laikā Rollinsu korporācija nepār­traukti attīstījās. Tā auga ar katru iegūto reģionālo ķīmisko un kaitēk­ļu apkarošanas uzņēmumu un bal­stījās uz stabilo Orkin zīmolu. Jeb­kurš amerikānis, kas vecāks par 50 gadiem, momentā pazina Orkin talismanu. Smaidīgais kaitēkļu iznīci­nātājs baltajā, cietinātajā formastēr­pā ar sarkaniem uzplečiem ir gluži vai vienkāršo laiku Amerikas biznesa simbols. Orkin spējā pelnīt nav nekā dīvaina – 2014. gada jūlijā uzņēmums paziņoja par ienākumu pieaugumu 33. ceturksni pēc kārtas. 2014. gada pirmajos sešos mēnešos ienākumi pa­lielinājušies par 5%, līdz 682,7 miljoniem dolāru, salīdzinot ar to pašu laika periodu gadu iepriekš.

«Šo uzņēmumu neskar ekonomi­kas lejupslīdes,» apgalvo Dens Dolefs, investīciju bankas akciju ana­lītiķis, kura pārraudzībā ir Rollinsu korporācija. «Viņus nevar aizstāt, jo kaitēkļu iznīcinātāji vienmēr būs vajadzīgi. Uzņēmums ir lielisks un tiek prasmīgi pārvaldīts. Tas ir kā dārgakmens.» 2000. gadā, kad ienākumi bija ne­daudz mazāki par 650 miljoniem do­lāru, Veina piemiņas vārdā Gerijs un Rendels piešķīra vienu miljonu do­lāru kā dāvanu katram no deviņiem bērniem (Gerija un Rendela pārstāvis apgalvo, ka bērni arī uz 21. dzimšanas dienu tikuši pie sava miljona). Viņi arī izstrādāja Rollinsu ģimenes īpašu­mu sadales programmu. Nosacījumi savas daļas iegūšanai bija stingri. Kā ģimenes dokumentos atklāja.

Ja bērni gribēja saņemt naudu no sava trasta, viņiem vajadzēja «jēgpilni no­darboties». Abi brāļi šādu program­mu ieviesa, lai viņu pēcteči bezatbil­dīgi neizšķiestu visu naudu un Veins varētu mierīgi atdusēties kapā. Jēgpilna nodarbošanās nozīmēja iesaistīšanos labdarībā vai augstsko­las absolvēšanu – patiesībā jebko, iz­ņemot dīkdienību. Obligāts nosacī­jums bija arī ierašanās uz ģimenes sapulcēm ik ceturksni. Taču vienlīdz svarīgi bija arī saprast, ko tas nenozī­mē. «Tas nenozīmēja, ka jāatrod pilna laika darbs, kāds laimīgā kārtā bija tikai Glenam,» saka ģimenei pietuvi­nāta persona. Glens bija šīs paaudzes zelta pui­sēns. 1988. gadā viņš pabeidza Prinstonas universitātes Ekonomikas fa­kultāti. Jau kopš 14 gadu vecuma zēns strādāja Orkin toreiz vasaras brīvlaikā viņš pirmo reizi uzvilka teh­niskā asistenta sarkanbalto formas­tērpu.

Glens nav tikai sēdējis biro­jā baltā kreklā – viņš ir pārbaudījis termītu pūžņus un vadījis reģionālos pārdošanas birojus. 1995. gadā Ņujor­kas viesnīcā Carlyle viņš apprecējās ar topošo augstāko aprindu skaistu­li no Teksasas Dānieļu Dītoni. Viņus salaulāja viesnīcas leģendārais džeza dziedātājs Bobijs Sorts. Vēlāk pāris savu vienīgo meitu nosauca ģimenes iemīļotās Manhetenas ēkas vārdā par Kārlailu. Viņiem ir arī divi dēli – Prestons un Emersons. Par Orkin rīkotājdirektoru Glens kļuva 2004. gadā. Viens no viņa uz­devumiem bija pārraudzīt 110 mil­jonu dolāru vērtā uzņēmuma New Jersey’s Western Pest Service iegādi; tagad tas ir iekļauts Rollins Inc. Glens atskaitījās tikai tēvam.

Kādā inter­vijā žurnālam Business to Business viņš abu attiecības salīdzināja ar tenisa dubultspēli. Jēgpilni nodarbojoties, Glens arī tika pie labumiem no sava trasta fonda – no 1999. līdz 2009. gadam viņš saņēma vairāk nekā 12 miljonus dolāru. Ne visi Glena radinieki vienmēr saņēma savu daļu. Gerijs un Rendels paziņoja, ka Glena brālis Veins, kas aizrāvās ar filmu veidošanu, neatbilst prasībām un naudu nedabūs. Tomēr jaunās tūkstošgades sākumā viņš trīs gadus naudu saņēma. Atsaucoties uz tiesas informāciju, šie neizmaksātie līdzekļi kopā veido gandrīz 1,2 miljo­nus dolāru. Tā bija problēma, jo Ge­rija bērniem nepiemita viņa darba ētika, toties patika ballītes un uzdzī­ve.

«Reiz vētraini dejoju ar izskatīgu puisi Gerija 50. dzimšanas dienā,» at­minas Šerija Kerola Rollinsa, kas 14 gadus bija precēta ar vienu no Glena brālēniem. Vienā ballītē Rūtija, ko Šerija aprakstīja kā dāsnu, gudru un vienmēr smaidīgu sievieti, Gerijam uzdāvināja pilnīgi jaunu Harley-Davidson motociklu un ādas apģērbu, un viņš, ovācijām skanot, šīs dāvanas pieņēma. Brīvdienas viņi pavadīja visur, sākot ar Parīzi un beidzot ar Kapri salu. Ģimenes vīrieši devās leģendā­ros komandas saliedēšanas izbraucie­nos. Viņi medīja paipalas vai nomāja mājas uz Nantaketas salā. Ja vajadzē­ja izklaidi, viņi to atveda, piemēram, vienu gadu tā bija dziedātāja Aliso- na Krosa ar grupu Union Station. Visi ceļojumi tika iemūžināti fotogrāfijās, bildes sakārtotas albumos.

Rollinsu ģimene to varēja atļau­ties. Pat ja viņu bērni ļāvās dīkdienī­bai, Gerijs un Rendels lieliski prata jēgpilni nodarboties. Izmantodami stabilo naudas plūsmu, ko nodrošinā­ja kaitēkļu iznīcināšana, viņi finansē­ja naftas un gāzes pakalpojumu holdinga uzņēmumu RPC. 1984. gadā, kad tā tirgus vērtība sasniedza 52 miljonus dolāru, uzņēmumu nodalī­ja no Rollinsu korporācijas. Ilgu laiku tas bija kārtējais peļņu nesošais uzņē­mums, kas veiksmīgi pārdzīvoja ener­ģētikas burbuli. Tad nāca urbšanas tehnoloģiju re­volūcija, kas palielināja Gerija un Rendela personīgo bagātību.

Laika posmā no 2001. līdz 2013. gadam viņu ienākumi palielinājās no 265 miljoniem līdz 1,86 miljardiem dolāru, un 55% no tiem bija saistībā ar hidrau­liskās urbšanas tehnoloģijām. Šodien RPC tirgus vērtība ir 4,6 miljardi do­lāru. Gerija un Rendela kopējā akci­ju vērtība ir trīs miljardi dolāru, liela daļa akciju viņiem ir arī citos Rollin­su ģimenes holdinga uzņēmumos un trastos. Rezultātā abi brāļi kontrolē visu līdz pēdējam centam. Bija jau aptuveni paredzams, kas varētu sekot. Jāpiebilst, ka Rende­la ģimenei, ko dažas viņam pietuvi­nātas personas pat ir izsmējušas, no­saucot par «ne tik izsmalcinātu» kā Gerija ģimene, nav veicies ar profe­sionālo karjeru.

Rendela pieci bērni bieži vien neuzvedās tā, lai varētu sa­ņemt savus ikgadējos trasta maksāju­mus. Dēli Ričards un Robs pat cīnījās ar narkotiku atkarību. Lai gan viņu tēvs reizēm zīmējās, piemēram, no­īrējot visu kruīza kuģi, lai apbrauktu apkārt Jaunzēlandei, bērnus viņš au­dzināja vienkārši. «Viņi ir no klusētā­jiem, nevis bļauriem un izlēcējiem,» Saskaroties ar paaudzi, kasuzaugusi bez stingras rokas, Gerijs un Rendels centās jebkurus audzi­nāšanas jautājumus atrisināt ar bi­rokrātiju un kontroli. Lai kontrolē­tu, cik stingri viņu bērni ievēro pirms desmit gadiem noteiktās prasības, abi brāļi 2010. gadā izveidoja Rollins Perpetual Management Trust. Saska­ņā ar tiesas dokumentiem tā mērķis bija «būt par mehānismu, kas viņiem ļautu ģimeni un visus tās īpašumus pārvaldīt mūžīgi».

cockroaches2 (1)3

Tas ļāva Gerijam un Rendelam «nolīgt privātdetektīvus, lai izseko­tu prasītājus, pārbaudīt kredītvēsturi, veikt narkotiku testus un pārbaudīt slimības vēsturi». Gerijs un Rendels mēģināja vēl vairāk iesaistīties trasta sadalē, liekot bērniem ievērot jaunos nosacījumus vai arī liedzot saņemt ikgadējo maksājumu. Bērni to visu uztvēra kā kara pieteikumu. Rendela piecas atvases tomēr sa­mierinājās un parakstīja jauno no­līgumu, pretī saņemot deviņus miljonus dolāru kā atlīdzību par ne­iesaistīšanos tiesas procesā. Taču Ge­rija bērni ar Glenu priekšgalā nolīga advokātus. Atrast jēgpilnu nodarbo­šanos bija viena lieta, taču labprātīgi nodot savu privāto dzīvi mūžīgā pār­valdīšanā ir kaut kas cits.

«Mēs jutām, ka ir laiks aiziet no ģimenes,» saka Glens. «Mēs daudz pacietām. Negri­bējām tam visam pakļaut arī savus bērnus un mazbērnus. Mēs negri­bējām, lai tēvs un tēvocis pār mums valdītu pat no kapa.» Prasītāji atsau­cas uz nepareizu īpašumu pārvaldī­bu, apgalvojot, ka Gerijs un Rendels viņus neinformēja par kopējo naudas summu trasta fondā. «Viņi apgalvo, ka grib saglabāt savu īpašumu nāka­majām paaudzēm, taču trasta līgu­mā tā nav rakstīts,» saka H. Lemers Mikijs Miksons, slavens Atlantas ad­vokāts, kas pārstāv Glenu un pārējos ģimenes locekļus. «Tajā rakstīts, ka īpašums ir jāsadala. Viņi ir izveidoju­ši shēmu, lai izvairītos no sadales.»

Saskaņā ar prasību Gerijs un Ren­dels «atteica prasītāju lūgumam pēc informācijas, sniedza nepatiesus pa­skaidrojumus un izrīkojās ar tras­ta fonda īpašumu kā ar savu, nevis prasītāju». Geriju un Rendelu ap­sūdz par 150 miljonu dolāru pārvie­tošanu pēc Veina nāves no Rollin­su bērnu trasta uz kādu sabiedrību ar ierobežotu atbildību. «Neatceros, ka viņš būtu sniedzis kādu informā­ciju,» Glens 2012. gadā liecināja tiesā. Jaunākais brālis Veins to apstiprinā­ja. «Tēvs atsakās runāt par tādām lie­tām,» viņš teica tiesā. «Esmu turēts neziņā 37 gadus un vēlos beidzot uz­zināt patiesību.» Gerijs un Rendels noliedz, ka būtu lauzuši uzticības pienākumu. Viņi apgalvo, ka «ir turējuši godā sava tēva vēlmes, pārvaldot ģimenes īpašumus saskaņā ar O. Veina Rollinsa plānu».

Taču, iespējams, ir vēl kāds iemesls, kāpēc Glens nevēlējās, lai privātdetektīvi okšķerētos viņa pri­vātajā dzīvē. Lai gan vairuma At­lantas uzņēmēju acīs Glens jopro­jām bija zelta puisēns ar stingru roku Orkin darījumos, viņa personīgajā dzīvē valdīja pilnīgs haoss. Viņš cieta no seksa atkarības, tāpēc nonāca re­habilitācijas centrā, kur ārstējās arī golfa leģenda Taigers Vuds. «Man vajadzēja palīdzību, lai pārdzīvo­tu ārkārtīgi saspringtu dzīves perio­du,» teica Glens. «Man bija jāsadzie­dē daudzas brūces.» Viņa laulība bija neatšķetināma. Glena un Danielas Boksvudas īpašums 2010. gada augus­tā parādījās žurnāla Town&Country atvērumā. Bildēs redzams izšķēr­dīgs, bet gaumīgs interjers, ko nesen bija pārveidojis ievērojamais interje­ra dizainers Mails Rīds. Vienā attēlā redzams, kā pieci smaidīgi ģimenes locekļi sasēdušies melnā Mercedes kabrioletā.

Tas bija pēdējais ieskats jau aiz­ejošajā bezrūpīgajā dzīvē. Pēc dažām dienām Glens ar brāļiem un māsām iesniedza prasību tiesā. Viņu māte pēc divām dienām iesniedza šķirša­nās prasību «bez cerībām samie­rināties». Glenu drīz vien atlaida no Orkin un slēdza viņa trasta fondu. Aizvadīto četru gadu laikā Rollinsu lieta ir vairākkārt izskatīta Atlantas tiesā, bijušas noklausīšanās vairāku mēnešu garumā, pārsūdzēts Džordži­jas štata Augstākās tiesas.spriedums, iesniegtas divas apelācijas. Kāds ra­dinieks apgalvo, ka vismaz viens no astoņiem advokātiem par saviem pa­kalpojumiem jau ir nopelnījis gan­drīz miljonu dolāru. Tādas summas citiem uzņēmējiem liktu nolaist rokas. «Tas ir kā domino,» saka Glena bijusi sieva Daniela. «Mani bērni ir zaudējuši vecvecākus, brālēnus, savu mantojumu.»

Pēc tam Glenam nav bijušas nekā­das saistības ar uzņēmumu, kura no­saukumā ir viņa uzvārds. Viņš neru­nā ne ar savu tēvu, ne tēvoci, kuram ir jau 82 gadi un kas vēl turpina strādāt uzņēmumā sešas dienas nedēļā. Pirms Glens 2014. gada jūlijā padzi­na savu bijušo sievu ar trīs bērniem no Boksvudas, viņš pilsētā nomāja mammai piederošu māju. Tagad viņš ir atpakaļ savā lielajā namā, kur garā­žā stāv sporta mašīnas, bet gultā guļ viņa māsas bijusī auklīte. Tikmēr Gerijs aizvadītajā pavasa­rī uzrīkoja kārtējo ballīti, jo atkal ap­precējās. Uz to neieradās neviens no viņa greznībā un izšķērdībā uzaugu­šajiem bērniem.

Leave a Comment