Datu dublēšanas plāns

datu-dublesana

Uzņēmējs Ostins Makords man piedāvā dūmojošu, ar šķidro slāpekli piepildītu tasi. «Iemērciet tajā pirkstu. Slāpeklis tūlīt sāks iztvaikot.» Mēs iemērcam tasē pirkstus, un tā arī notiek. «Nopirkām tvertni, lai gatavotu saldējumu, taču mēs darām visādas dīvainas, neparastas lietas. Mēs esam sasaldē­juši vairākus datorus, un tie vienkārši sašķīst.» Viņš izlej šķidro slāpekli uz glūdas un izrāda man biroju, kas ir gluži vai datoru fanu para­dīze: LED siena Taimskvēra stilā Super Nin­tendo turnīriem, paštaisītu bezpilota lidaparā­tu kolekcija un japāņu kapsulas nakšņošanai, kas ir «ērtas vienam cilvēkam, bet pārāk mazas diviem».

Neraugoties uz šiem tehnoloģiskajiem brī­numiem, 29 gadus vecais datu dublēšanas uzņēmuma Datto vadītājs ir tālu no Silīcija iele­jas spožuma – gandrīz 5000 kilometru. Datto, kas atrodas neievērojamā biroju rajonā Norvolkā Konektikutas štatā, nodarbojas ar informācijas atgūšanu. Tieši tāpat kāAmazon Web Services ar mākoņa starpniecību nodrošina jebkura lieluma uzņēmumu ar lētu datortehni­kas jaudu, tā Datto abonentu pakalpojumu sistēma vienā mirklī atdzīvina uzņēmuma tīklu gadījumā, ja pēkšņi viss saiet grīstē. Laikā, kad tādām lietotnēm kā Snapchats un VVhatsApp tiek pievērsta milzīga uzmanība, jo tās piesais­ta simtiem miljonu lietotāju, Makords attiecī­bā uz ieņēmumiem bez lieka skaļuma panāk to pašu.

Līdzās videospēlēm ekrāni viņa birojā rāda ikdienas pārdošanas apjomu līdz pat penijam. 2014. gadā Makorda ieņēmumi bija tuvu 1(40 miljoniem dolāru – 32 reizes vairāk nekā 2010. gadā. Tagad Datto darbinieki, kuru skaits pārsniedz četrus simtus, nodrošina palīdzību pieciem miljoniem klientu visā pasaulē, tostarp arī Grenlandē. Daži labi lieli uzņēmumi ir to pamanīju­ši. 2013. gada sākumā kāda drošības pakalpo­jumu kompānija (Makords tās nosaukumu neatklāj) par viņa uzņēmumu piedāvāja 100 miljonus dolāru. Makords, kuram tolaik piede­rēja 100% Datto, nepiekrita – viņš nepadevās. Tā vietā viņš 2013. gada rudenī no General Catalyst Partners piesaistīja 25 miljonus dolāru.

Darījuma rezultātā uzņēmuma valdē tika iekļauts Pols Seigans (pirms tam Akamai va­dītājs) un Stīvs Herods (bijušais VMware teh­niskais direktors), lai palīdzētu neviendabīgo Datto pārvērst miljarda dolāru vērtā kompāni­jā. «Mēs varam stāties ceļā lielākajiem no lie­lajiem – Symantec, HP, EMC,» saka Makords. «Mēs esam noslēpumaini un traki, taču tāds ir mērķis.» Tā Makords nokļuva tur, kur viņš atrodas patlaban, – nodrošinot maziem uzņēmumiem (juridiskajiem birojiem, celtniecības preču vei­kaliem, zobārstniecības kabinetiem) tik drošu informācijas dublēšanu, kāda agrāk bija pie­ejama tikai lielajām korporācijām. Ar Datto izveidoto aparatūru un programmatūru ik pēc piecām minūtēm var iegūt kompānijas IT sistēmas momentuzņēmumus.

Tā kā šī sistēma at­rodas klienta telpā un datu mākonī, uzņēmums var dublēt savus datus jebkurā vietā, ja vien ir interneta pieslēgums. Datto pārstāvji atturas runāt par cenām, taču, kā apgalvo kāds partne­ris, maksa par vienu terabaitu datu ir aptuve­ni 350 dolāru mēnesī vai 2800 dolāru gadā, ja maksā iepriekš. Kad 2011. gadā spēcīgs torna­do izbrāzās cauri Džoplinai Misūri štatā, Datto vietējai slimnīcai nekavējoties atjaunoja piekļu­vi medicīniskajai dokumentācijai. Kad orkāns Sendijs applūdināja Ņujorkas riska ieguldījumu fonda RichmondHill sistēmu, Datto to dabūja atpakaļ tirgū dažās minūtēs. «Ostins teica ma­zajiem uzņēmumiem: jūs tikai samaksājiet man abonentmaksu, un es parūpēšos par visām tām sarežģītajām lietām,» saka Seigans no Gene­ral Catalyst.

«Viņš apguva nišu, par ko neviens iepriekš nebija interesējies.» Makords jau no sākta gala ir nodarbojies ar tehniskām lietām. Mācoties pamatskolas vecākajās klasēs Ņūtonā Konektikutas štatā, viņš lī­dzīgi kā savulaik amerikāņu karikatūrists Rūbs Goldbergs konstruēja sarežģītas ierīces vien­kāršu darbību veikšanai. Savai vidusskolai viņš izveidoja video rediģēšanas programmatūru un remontēja televizorus, ko savāca pilsētas izgāz­tuvē. Ostins studēja elektroinženieriju Ročesteras Tehnoloģiju institūtā, taču tas šķita pārāk vienkārši, tāpēc viņš pievērsās bioinformātikai – datorzinātnes un bioloģijas apvienojumam.

2007. gada vasarā Makords sāka veidot datu dublēšanas ierīces, darbojoties ar Linksys shēmas platēm un izstrādājot programmatūru tēva inženierpakalpojumu uzņēmuma pagrabā. 2008. gadā tehnoloģiju blogā Gizmodo ievietots raksts piesaistīja pirmos klientus. Pēc tam viņš izveidoja sistēmu, kas ļauj sinhronizēt datus starp diviem datoriem (iedomājieties Dropbox bez datu mākoņa). Sadzīves elektronikas tirdz­niecības izstādē (CES) Lasvegasā viņš nopirka divus stendus, radot 80 000 dolāru lielu robu savā kredītkartē. Kāds izplatītājs pasūtīja 2000 ierīču. Makords tās vēl aizvien konstruēja ar rokām un bija parādos līdz ausīm. «Es nevarēju aizmigt. Man kaut kas sāpēja krūtīs,» viņš stās­ta. «Domāju, ka man ir kāda sirds slimība, bet problēmas bija galvā.»

Nespēdams izpildīt pasūtījumu, Makords vienkārši pielika punktu mēģinājumiem ieka­rot tirgu un sāka domāt par produktu, kas va­rētu nodrošināt regulārus ieņēmumus. Viņš sameklēja Zenith Infotech dublēšanas sistēmu, kas darbojās Windows operētājsistēmā, un izveido­ja uzlabotu modeli, kas darbojās Linux. Mārke­tings rada lielas problēmas miljoniem mazo uz­ņēmumu, tāpēc Makords koncentrēja uzmanību uz dažiem izplatītājiem, kas rūpētos par jaunā produkta tirdzniecību. 2009. gada beigās viņa ik­mēneša pārdošanas apjoms bija 70 000 dolāru. 2010. gadā tas sasniedza trīs miljonus dolāru.

Tad notika nelaime. Makords izveidoja jaunu produktu Aurora, kas sistēmas varēja at­jaunot aptuveni stundas laikā. Tā lieliski dar­bojās jaunajos datoros, taču sabojāja vecos. Tas radīja problēmas klientu apkalpošanā. Viņam bija jāizstrādā cits produkts pilnīgi no jauna, vienlaikus pārdodot arī kļūmīgās sistēmas, lai varētu nodrošināt algas darbiniekiem. Pēc dažiem mēnešiem viņš izveidoja sistēmu Siris, kas informācijas atgūšanas laiku samazināja līdz sešām sekundēm. Klienti, kas bija nopir­kuši Auroru, šo uzlaboto sistēmu saņēma bez maksas. 2011. gadā pārdošanas apjoms sasnie­dza deviņus miljonus, bet 2012. gadā – jau 25 miljonus dolāru.

2013. gada sākumā Makordam tika izteikts uzņēmuma izpirkšanas piedāvājums par 100 miljoniem dolāru. Vajadzēja pieņemt lēmu­mu. «Bija pilnīgi skaidrs, ka viņu plāns bija likvidēt uzņēmumu. Es negribēju redzēt, ka tiek atlaisti cilvēki,» viņš saka. «Es atteicos. Man ir dota reta iespēja, un šķita muļķīgi to neizman­tot līdz galam.» Tas nozīmē tiekšanos uz vēl citiem infor­mācijas veidiem. Decembrī Makords iegā­dājās jauno uzņēmumu Backupify, kas dublē datus mākoņa lietotnēs, piemēram, Salesforce un Google Apps. «Lai kļūtu par miljardieri, nav jāizveido Snapchat,» saka Makords. «Tā vietā izvēlies produktu, padari to par 30% la­bāku un par 10% lētāku un izveido neticami vērtīgu biznesu.

Leave a Comment